Sitaminstrumenti  ir mūzikas instrumenti, kas rada skaņu, mūziķim instrumentu sitot, kratot, berzējot vai jebkādi citādāk izraisot vibrācijas. Vēsturnieki izsaka viedokli, ka sitaminstrumenti bijuši pirmie cilvēku radītie skaņrīki. Cilvēka balss visticamāk bija pirmais mūzikas instruments, bet sitaminstrumenti šā vārda plašā nozīmē bija rokas, kājas, cilvēka ķermenis, koku zari, akmeņi un dzīvnieku kauli.  

Sitaminstrumenti visbiežāk tiek iedalīti divās grupās: sitaminstrumenti ar noteiktu skaņas augstumu un sitaminstrumenti ar nenoteiktu skaņas augstumu. Sitaminstrumenti spēj atskaņot ne tikai ritmu, bet arī melodiju un harmoniju. Sitaminstrumenti orķestrī parasti sastāv no timpāniem, mazajām bungām, lielajām bungām, šķīvjiem, trīsstūra un tamburīna. Sitaminstrumentu grupa var saturēt arī cita veida instrumentus, piemēram svilpi, sirēnu un citus. Bet no otras puses, taustiņinstrumenti, piemēram, čelesta, parasti nav sitaminstrumentu grupas sastāvdaļa, savukārt, zvaniņi un ksilofons tiek grupai pieskaitīti.

Sitaminstrumentus mūziķu ansamblī bieži sauc par mugurkaulu vai sirdi, parasti sadarbojoties ar basa instrumentiem. Džezā un citos populāros mūzikas ansambļos, pianistu, basistu, bundzinieku un dažreiz ģitāristu sauc par ritma sekciju jeb ritma bloku.

Sitaminstrumentu apmācību mūsu skolā uzsāka 1980. gadā Rēzeknes mūzikas vidusskolas absolvents Šamils Mustafins. Kopš 1982. gada un līdz šim brīdim jaunos mūziķus skolo Vitālijs Davidovskis. Skolā pieejams liels sitaminstrumentu klāsts, tāpēc audzēkņiem ir iespēja muzicēt fonogrammas pavadījumā, atklājot bungu komplekta iespējas, spēlēt ksilofonu un marimbu solo, gan kameransamblī un protams, neizpaliek arī muzicēšanas prieks pūtēju orķestrī un skolas kamerorķestrī.