Mežrags - metāla pūšaminstruments. Izveidojās no senā mednieku raga. Sākotnēji mežragu izmantoja signalizēšanai, vēlāk - fanfaru spēlei medību laikā. Ar šā instrumenta agrīnajiem paveidiem, lietojot pārpūšanas paņēmienu, varēja spēlēt tikai dabiskās skaņurindas skaņās. Šo mežragu skaņojums bija atkarīgs no caurules garuma. Dažas "starpskaņas" varēja iegūt, ievadot labās rokas delnu instrumenta piltuvē.

 XIX gs. 30. gados izplatījās ventiļu mežrags ar ko varēja atskaņot hromatisko skaņurindu.

Visizplatītākais ir skaņojums in F (arī in B un in Es). Mežraga tembrs mīksts, dziedošs, krāsām bagāts, tas labi saliedējas ar koka pūšaminstrumentu tembriem.

XVII gs. vidū mežrags pirmo reizi tika iekļauts orķestrī , taču par pastāvīgu orķestra instrumentu tas kļuva tikai pēc 100 gadiem.

 Klasiskajā simfoniskajā orķestrī parasti ir 4 mežragi. Tos iekļauj arī dažādu kameransambļu sastāvos, to spēlē arī kā soloinstrumentu.

Pazīstami ir J. Haidna, V.A. Mocarta, K. M. Vēbera, R. Šūmaņa, R. Štrausa, P. Hindemita koncerti mežragam ar orķestri.

Latviešu mūzikā - Jēkaba Mediņa, A. Grīnupa, E. Straumes koncerti mežragam.

Latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, komponists, folklorists, pedagogs, diriģents, mežradznieks, ērģelnieks, publicists, muzikāli sabiedrisks darbinieks Andrejs Jurjāns kopā ar brāļiem Pēteri, Juri un Pāvulu izveidoja slaveno mežragu kvartetu.