Flauta ir sens koka pūšaminstruments. Flautas priekšteči ir dažādas stabules, svilpes, kas tika veidotas no kaula, māla, koka, bambusa.   Spēlējot to turēja vertikāli noliektu uz leju kā oboju un klarneti. No mūzikas prakses tā izzuda sava bālā un vienveidīgā skanējuma dēļ.

Šķērsflauta sākotnēji bija klejojošu mūziķu instruments. Instrumenta pirmos paraugus izgatavoja no koka, tādēļ arī mūsdienu flauta, kas tiek gatavota no metāla vai plastmasas, pēc tradīcijas sauc par koka pūšamo instrumentu.

 Flautas saime ir bagāta, jo lielajai flautai, ko mūsdienās spēlē jebkurā Latvijas mūzikas skolā, radniecīgas ir arī cita veida flautas, kā, piemēram, pikolo flauta, alta un basa flauta, kuras garums atbilst cilvēka augumam.  Pikolo flauta ir tikai 31 cm gara, salīdzinot ar kontrfagotu, kas sasniedz 5,6 metru garumu!

Mūsdienās flauta ir viens no populārākajiem pūšaminstrumentiem, ko izvēlas spēlēt ne tikai meitenes, bet arī zēni. Flauta brīnišķīgi skan solo, jo tās tembrs līdzinās cilvēka balss tembram. Flauta un kamermūzika - tās ir nešķiramas draudzenes, jo patiesi saprot viena otru, draudzīgi spēlējot klasiskā pūšaminstrumentu kvintetā, organiski iekļaujoties arī dažādu instrumentu  ansambļu sastāvos. Simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris nav iedomājami bez flautas košā tembra.

Flauta ir arī viens no vissenākajiem pūšamajiem instrumentiem. Vairāk nekā pirms 900 gadiem tā no Āzijas ieceļoja Eiropā, būdama šajā laikā vēl maza, maza stabulīte ar 6 caurumiņiem.

 Taču 17. un 18. gs. taisnflautas vai kā mūsdienās tās saucam par blokflautām, strauji nomainīja tās sāncence – šķērsflauta, jo tai bija spēcīgāks un spožāks skanējums, ar ko tā ātri vien pievērsa komponistu un mūziķu uzmanību.

Mocarta dzīves laikā runāja, ka komponists nav mīlējis flautu tās tembra dēļ, taču neskatoties uz to, komponists sacerējis divus flautas koncertus, 4 flautu kvartetus un operu, kuras nosaukumā minēta flauta - “Burvju flauta”.

Bez Mocarta flautai ir rakstījuši Johans Sebastians Bahs, G.F. Telemans, Teofils Bēms, Sergejs Prokofjevs un latviešu komponisti Pēteris Vasks, Romualds Kalsons, Jānis Mediņš, Pēteris Plakidis, Alvils Altmanis u.c.