Čells ir stīgu mūzikas instruments, kas ir daudz lielāks par vijoli. To spēlē, turot vertikāli, balstot pret zemi ar metāla kājiņu. Čellu parasti spēlē ar lociņu. Visbiežāk to lieto klasiskajā mūzikā. Tas ir klasiskā orķestra un stīgu kvarteta sastāvdaļa

Čellam ir četras stīgas, kuras skaņo kvintās - no zemākā - do, sol, re un la. Notis čellam parasti raksta basa atslēgā.

Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju.

Tikai XVIII gs. sākumā čells pilnībā ieguva savu tagadējo konstrukciju un izskatu. Čella stīga tiek ievibrēta ar lociņa palīdzību. Atsevišķi stīga lociņa berzes spēka ietekmē, vibrē noteiktā skaņas augstumā, kas izriet no stīgas garuma un uzvilkšanas sprieguma. Visa akustiskā sistēma līdz ar to ir iekustināta ļoti īsā laika periodā.

Pazīstamākie latviešu čellisti Latvijā un pasaulē - Miša Maiskis, Kārlis Auzāns, Marta Sudraba, Reinis Birznieks, Kristīne Blaumane, Kristaps Bergs, Valters Pūce, Mārcis Kuplais u.c.

Čellu trio “Melo-M” ir iemantojis lielu popularitāti Latvijā, to apbrīno visi jaunie čellisti, jo instruments šo mūziķu rokās  martā un aprīlī dosies “Latvijas simtgades koncertturnejā”, viesojoties vairākās Latvijas pilsētās ar jaunu mūzikas programmu, kurā uzsvars likts uz latviešu autoru darbiem īpašos, trim čelliem veidotos aranžējumos.