Šogad, 31. martā, savulaik tautā tik ļoti mīlētajam komponistam Arvīdam Žilinskim apritētu 115 gadi. Godinot izcilā novadnieka, komponista, pianista, J. Vītola Latvijas valsts konservatorijas/Latvijas Mūzikas akadēmijas ilggadējā klavieru spēles profesora piemiņu, Arvīda Žilinska dzimtajā pusē – Saukas pagastā – tiks organizēts svētku koncerts.

Sestdienā, 28. martā, plkst. 15.00 Saukas pagasta Lones Tautas namā notiks komponista Arvīda Žilinska 115. jubilejai veltīts svētku koncerts «Man uz pleca sauli uzliek marts».

Komponista Arvīda Žilinska skaņdarbus izdziedās un atskaņos Ansis Sauka (bass), Madara Spruksta (soprāns), Māris Žagars (koncertmeistars), Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas, Viesītes mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un viņu pedagogi.

Komponista dēls Valts Arvīds Žilinskis (dz. 1934. g.) priecājas par novadnieku sirsnību, atsaucību un komponista piemiņas saglabāšanu, jo tieši Sauka tēvam vienmēr ir bijusi gan lielākais iedvesmas avots, gan miera osta. ««Lejas Arendzānu» mājas lielajā gaišajā istabā gandrīz nepārtraukti skanēja mūzika – tēvam gatavojoties kārtējam klaviervakaram vai sacerot melodijas savām kompozīcijām. Nekur citur viņam tā neraisījās radošais darbs kā dzimtajās mājās. Šeit tapa pirmuzmetumi Arvīda Žilinska pēdējiem skatuves darbiem – operai «Pūt, vējiņi!», baletam «Lolitas brīnumputns», operai «Maija un Paija», kā arī Otrajam klavierkoncertam un daudzām solo un kora dziesmām. Saukā pavadītie vasaras mēneši manam tēvam deva arī tik nepieciešamo atpūtu no saspringtā darba ziemā.» 

Komponists savai dzimtajai pusei veltījis vairākas patiesi sirsnīgas dziesmas, dažas no tām izskanēs arī koncertā – «Dzimtā puse», V. Līces vārdi, «Ormaņkalns», F. Zīriņa vārdi, «Saukas jauniešu dziesma», J. Vanaga vārdi, un «Saukas ezers», E. Krūmiņa vārdi. Savas 70. dzimšanas dienas un 50 darba gadu jubilejā (1975) Arvīds Žilinskis iedibināja jaunu tradīciju – koncertu jeb mazos dziesmu svētkus «Skanošās dienas Saukā».

Komponists Arvīds Žilinskis dzimis 1905. gada 31. martā «Lejas Arendzānos» Saukā, Sēlijā, zemnieka Jāņa Žilinska un viņa sievas Ievas ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā Arvīda Žilinska ģimene devās bēgļu gaitās uz Harkovu, kur viņš mācījās mūzikas skolā un ģimnāzijā. Pēc atgriešanās Latvijā viņš studēja Latvijas konservatorijā (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) pie Bonifācijas Roges (1920–1927) un Jāzepa Vītola (1928–1933). Līdztekus A. Žilinskis strādāja par klavierspēles pedagogu Rīgas Tautas konservatorijā (1927–1937), no 1938. gada Latvijas konservatorijā. Pirmais A. Žilinska autorkoncerts notika 1937. gadā. No 1954. gada līdz 1981. gadam Arvīds Žilinskis bija Latvijas Valsts konservatorijas obligāto klavieru katedras vadītājs, bet no 1966. gada līdz pat aiziešanai pensijā 1989. gadā – profesors.

Komponists radījis apmēram 1500 lielāka un mazāka apjoma skaņdarbu − vairāk nekā 200 solo dziesmu, 80 kora dziesmu un vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu dziesmu, baleta miniatūru «Mārīte» (1940), opereti «Zilo ezeru zemē» (1954), dziesmu spēli «Seši mazi bundzenieki» (1955), dziesmu spēli «Pauks un Šmauks» (1957), opereti «Dzintarkrasta puiši» (1964), operu «Zelta zirgs» (1965), baletu «Sprīdītis» (1968), opereti «Sarkanā marmora noslēpums» (1970), baletu «Čipolīno» (1970), operu «Pūt, vējiņi!» (1977), muzikālu komēdiju «Tikai rozes» (1977), baletu «Lolitas brīnumputns» (1979), operu «Maija un Paija» (1980) un baletu «Kaķīša dzirnaviņas» (1987).

A. Žilinskis miris 1993. gada 31. oktobrī Rīgā, apglabāts Mākslinieku kalniņā Meža kapos.

Informāciju sagatavojusi:
Vineta Žilinska